Lai izdodas!

Kad visi bērnu un jaunatnes čempionāti noslēgušies, un arī pagājušajā svētdienā noslēdzās komanda.lv pirmās līgas čempionāts - līdz šim veiksmīgākais mūsu komandai - mūsu uzmanībai it kā nedaudz nepelnīti garām paslīdēja viens svarīgs notikums Tukuma futbolam – Eiropas futbola čempionāta U – 17 kvalifikācijas raunda spēles Moldovā. Jautāsiet: kāds sakars ar Tukuma futbolu? Vistiešākais, jo Latvijas U – 17 sastāvā veiksmīgi spēlē FK Tukums 2000 / TSS audzēknis Rūdolfs Reingolcs. Tad nu aicinājām Rūdolfu uz sarunu, lai pastāstītu par valstsvienības dalību šajā turnīrā.

Apsveicu ar karjeras pirmā kvalifikācijas turnīra noslēgšanu! Lai arī Latvijas U – 17 izlasei neizdevās kvalificēties finālturnīram, liekas, ka spēles aizvadījāt veiksmīgi, bet, lūdzu, pastāsti, par visu pēc kārtas!

Paldies par apsveikumu! Pirms došanās uz turnīru man sanāca neliels pārpratums, jo mainījās izbraukšanas datumi, un sanāca, ka es atbraucu no Milānas, un uzreiz tajā pašā dienā bija jābrauc uz turnīru. Bet beigās viss atrisinājās veiksmīgi. Šādā turnīrā biju pirmo reizi, un man bija iespēja sajust, kāda dzīve ir futbolistam. No rīta ceļamies, brokastis, tad brīvais laiks - stundiņa. Tad pirmais treniņš, pusdienas, brīvais laiks, treniņš, vakariņas, naktsmiers. Visa diena saplānota, un brīvais laiks arī tikai pa kādai stundiņai.

Vai tas nozīmē, ka šādā turnīrā ir tikai futbols?

Jā, praktiski viss ir plānots, lai komanda sasniegtu labāko rezultātu. Kopā ar komandu bija treneri, ārsts, masieris, kopā seši izlases darbinieki, kas mūs trenēja, ārstēja un palīdzēja kā vien varēja.

Vai tiešām brīvdienu nebija? Tikai futbols?

Nē, tā gluži nebija, bija arī, protams, brīvdiena no futbola, ar komandas saliedēšanas pasākumiem. Jo komandai jābūt saliedētai, lai saviem komandas biedriem vari laukumā pilnīgi uzticēties.

Kā nospēlējāt? Kā vērtē spēli ar Grieķiju?

Šī bija spēle, kas bija jāuzvar, varējām uzvarēt. Protams, šāda līmeņa spēlēs viss notiek lielā ātrumā, pie kura, ja neesi spēlējis tādā līmenī, ir sākumā grūti pierast. Viss notiek daudz ātrāk kā U – 16 čempionātā Latvijā. Pirmajā puslaikā iesitām, un žēl, ka nenoturējām, viņi atspēlējās aptuveni desmit minūtes līdz beigām. Par vērtējumu, jā, visiem bija kļūdas, protams, arī man, visi kļūdās, un visi cenšas, lai kļūdu būtu pēc iespējas mazāk. Kā jau minēju, šo spēli varējām uzvarēt. Kopumā, kā komanda bijām spēcīgāki, visi cīnījās un sitās viens par otru. Zaudējām vārtus pēc tālsitiena, kas viņiem izdevās lielisks, iespējams, arī es varēju veiksmīgāk nospēlēt pirms tā momenta. Iekšā dusmas, varējām...

Otrā spēle pret Beļģiju, visiem zināms, ka lielā Beļģijas “lielā” izlase ir FIFA ranga līdere, gan jau, ka jaunatnes izlase arī spēcīga?

Šo spēli es nespēlēju, biju nedaudz apslimis. Viņi visi ir ļoti labi sagatavoti, visi spēlētāji ļoti tehniski. Par ātrumu un spēku, es nedomāju, ka viņi bija ļoti pārāki, bet tehniskajā ziņā gan. Viņu sastāvā spēlēja čaļi, kuri jau spēlē lielajās klubu komandās, pret tādiem grūti. Pirmo puslaiku 0 – 3 zaudējām, otrajā palikām mazākumā, un beigās 0 – 5.

Noteikti šādu komandu uzvarēt nav reāli?

Noteikti, ka cīnīties varam, jā, viņi ir ātri un tehniski, bet mēs kā komanda varam būt stiprāki. Ir jātic saviem spēkiem, ka varam spēlēt un uzvarēt visus. Protams, tas ir ļoti grūti, bet padoties nedrīkst.

Pēdējā spēle pret Moldovu atkal neizšķirts, šoreiz 2 – 2.

Nonācām ātri iedzinējos, un pašās puslaika beigās ielaidām arī otros vārtus. Otrajā puslaikā saņēmāmies un atspēlējāmies, nocīnījāmies neizšķirti. Šo spēli arī varējām uzvarēt, bet paši pieļāvām daudz kļūdu.

Vai izlasē arī ir kas tāds, kas klubā nav, kādas treniņu metodes, kas atšķirīgs?

Jā, pēc spēlēm jāraksta kļūdu un labo epizožu analīze, kādas kļūdas esi pats pieļāvis, kādas kļūdas redzi komandai kopumā. Tāpat arī pozitīvās darbības, kas izdevās. Pēc tam skatījāmies ierakstus un kopā analizējām spēli. Šāda spēles analīze labi palīdz paskatīties uz kļūdām, un censties tās neatkārtot. Pārējais treniņprocess jau līdzīgs visur.

Ko Tu varētu ieteikt jaunākajiem kluba biedriem, kas netrenējas tik ilgi, vai arī tikai tagad sāk savus pirmos soļus futbolā?

Cītīgi jātrenējas, jāpilda visi vingrinājumi ar lielu atbildību un uz visiem 100 %. Protams, nedrīkst kavēt treniņus, vislabākais ierasties jau pusstundu pirms treniņa un kārtīgi sagatavoties, noskaņoties treniņam. Protams, treniņa laikā cītīgi strādāt, jo to jau neviens nedara trenerim, tētim vai mammai, cik cītīgi trenējas, tik labi arī pēc tam spēlē.

Sākumā minēji par Itāliju, ko darīji tur?

Biju aizbraucis, mēs kopā trīs no Latvijas bijām, uz tādu kā pārbaudi vai angliski tas saucās “showcase” turnīrs. Tur sabrauc daudzi spēlētāji no dažādām valstīm un spēlē futbolu. Tribīnēs daudz cilvēku, kas skatās, vēro, meklē spēlētājus.

Cik zināms, Tu spēlē kā aizsargs, un laukumā ir svarīga savstarpējā sapratne, šādā spēlē savus komandas biedrus ieraugi tikai pirms spēles, vai nebija grūti?

Jā, sākumā nedaudz bija pagrūti, bet blakus ir futbolists, tad sarunāties jau nav problēmu, visi jau spēli vairāk vai mazāk saprot. Protams, visi cenšas un vēlas sevi parādīt no labākās puses, tas piedod spēlei tādu asumu. Itālijā šādi nospēlēju divas spēles, ceru, ka parādīju sevi no labākās puses, jo, kā jau teicu, tā man bija kā tāda gatavošanās kvalifikācijas turnīram Moldovā.

Un kādi panākumi, ir kādi rezultāti?

Nezinu, laikam vēl nav, bet sevi ir jāparāda. Šādi vari saprast savu līmeni, kā arī parādīt savu varēšanu citiem, uz šādiem turnīriem, atlasēm, būtu jābrauc vairāk spēlētājiem arī no tādiem klubiem kā FK Tukums 2000, lai sevi parādītu, lai redzētu sevi salīdzinājumā ar citiem.

Paldies Rūdolf, veiksmi, un lai sapņi piepildās!

Jau pēc sarunas ar Rūdolfu, FK Tukums 2000 prezidents informēja, ka viens no Itāļu A sērijas klubiem no Dženovas, precīzāk, kluba jaunatnes akadēmija, ir izrādījusi par Rūdolfu interesi, un šī mēneša beigās klubs Rūdolfu ir uzaicinājis pievienoties viņu U – 17 komandai četru dienu garumā aizvadot pilnu treniņprocesu.
Vēlam veiksmi Rūdolfam tālajā Itālijā!